Es ne tikai fotografēju kāzas – es radu laika mākslu, iemūžinu mīlestības elpu, emocijas, kuras nevar nospēlēt, un mirkļus, kurus nevar atkārtot. Es redzu skaistumu vissīkākajās detaļās: trīcošos pirkstos, kas slīd pār baltās kleitas audumu, mīļoto acu dzirkstīs, asarā, kas lēni norit pār vecāku vaigu. Mans mērķis ir, lai katra fotogrāfija nebūtu tikai attēls, bet gan dzīva atmiņa, kas aizkustinās sirdis arī pēc 10, 20, 50 gadiem.

Es neķeru mirkļus – es ķeru jūtas. Mana misija ir panākt, lai katra fotogrāfija būtu piepildīta ar šīs dienas elpu, lai mīlnieki, skatoties uz to, atkal sajustu to, ko juta toreiz: roku siltumu, dejas vieglumu, satraukumu krūtīs. Es vēlos, lai manas fotogrāfijas ne tikai izstāstītu stāstu, bet arī aizvestu jūs atpakaļ laikā, ļaujot vēlreiz dzirdēt smieklus, sajust sirds pukstus un vēlreiz izdzīvot šo dienu.

Es atceros to dienu, kad uzņēmu savu pirmo kāzu fotogrāfiju, un mana sirds uz mirkli apstājās. Šajā kadrā bija viss: mīlestība, maigums, gaidas, mirkļa burvība, kas nekad neatkārtosies. Tajā brīdī es sapratu – tā nav tikai profesija. Tā ir dāvana: redzēt to, ko citi nepamana, sajust mirkli, pirms tas pazūd, un iemūžināt to tā, lai laiks nespētu izdzēst nevienu emociju. Kopš tā brīža es veltīju savu dzīvi tam, lai pārvērstu kāzas mākslā, lai katrs stāsts, ko izstāstu caur savu objektīvu, kļūtu mūžīgs.